Daži domā, ka tā kopš 200. gada p.m.e spēlēta
Japānā un ka 18. gadsimtā tā izplatījās Eiropā, tomēr citi uzskata , ka to 600. gadā p.m.
e Portugālē aizsāka ieceļojušie ķeltu kolonisti un pēc tam, kad 1.gadsimtā romieši
iekaroja Spāniju , tā izplatījās Eiropā.
Kāpēc cilvēks iemiegot noraustās?
Daži zinātnieki to saista ar nemieru vai vājiem
stimuliem, piemēram, troksni vai pieskārienu. Spilgti sapņi iemigšanas stadija arī var
būt raustīšanās cēlonis( piemēram, to daudzreiz izraisa kritiens bezdibenī), lai gan
viecinošs faktors var būt arī muskuļu nogurums.
Kas ir internets, un ar ko tas atšķiras no vispasaules tīkla?
Internets ir tīklu tīkls,
jo tas apvieno tūkstošiem tīklu ar miljoniem datoru, veidojot pasaulē lielāko tīklu.
Internets nesatur informāciju, bet ir transportlīdzeklis starp datoru dokumentos un
failos saglabāto informāciju. Vispasaules 'tikls, ko 1989.gadā izgudroja Tims Bērners-Lī,
ir informācijas dalīšaans modelis, kas izveidots uz interneta pamata. Tas ir
pakalpojums kas pieejams internetā un nodrošina piekļūšanu informācijai.
Kad tika izgudrots tualetes papīrs un kas tika lietots pirms tā?
14. gadsimtā tualetes
papīru izgudroja ķīnieši. 1857. gadā parādījās pirmais rūpnieciski ražotais tualetes
papīrs. Pirms tualetes papīra izgudrošanas izlīdzējās ar dažādām lietām. Senās Romas
sabiedriskajā tualetē uz durvju roktura bija uzsprausts mitrs sūklis. Savukārt turīgie
lietoja vilnu un rožūdeni.
Kāpēc cilvēks sapņo?
Nav precīzi zināms, kāpēc cilvēks sapņo. Patiesībā par sapņošana
vispār ir zināms ļoti maz, izņemot to , ka tā norisinās seklā miega stadijā, kad notiek
neapzinātas acu kustības un ir pastiprināta atsevišķu galvas smadzeņu ap vidu darbība.
Cik daudz cilvēks līdzinās pērtiķim?
Mūsu DNS - galvenā hromosomu sastāvdaļa un ģenētiskā matreāla nodošanas starpniece -ir
par 98,6 % tādi pati kā šimpanzēm. Lai gan tas šķiet pārsteidzoši , ir vērts atcerēties
ka daudzi dzīvnieki ģenētiski līdzinās cits citam. Piemēram , starp cilvēku un nenoteikta
s sugas tārpu ir 75% līdzība. Atsevišķi suņu ģenētiskie orgāni 90% gadījumu ir tādi paši
kā cilvēkam.
Kāpēc cilvēkam nepieciešamas mandeles?
Mandelēm ir liela nozīme organisma aizsardzībā pret infekcijām. Tajās ir limfocīti -
baltie asinsķermenīši- , kas organismā veic aizsargfunkcijas. Tie ražo antivielas, kas
spēj neitralizēt dažādu mikroorganismu, piemēram, baktēriju , kaitīgo iedarbību, kuri ar
barību vai ieielpoto gaisu ienāk mutes dobumā.
Vai viens suņa gads līdzinās 7 cilvēka gadiem?
Tā ir taisnība, ka suņi noveco daudz ātrāk nekā cilvēki, jo suņiem ir labāka vielmaiņa.
Varētu teikt- jo lielāks zīdītājs, jo lēnāka vielmaiņa un ilgāk dzīvo. Tomēr ir pierādīt
s, ka aptuvenais suņa vecuma aprēķins attiecībā septiņi pret viens nav precīzs.
Kāpēc sievietes runā vairāk nekā vīrieši?
Sievietes mēdz būt labākas sarunu biedres, jo viņu smadzenēm ir vairāk zonu, kas
saistītas ar komunikāciju. Tas izskaidro to , kāpēc sievietēm valoda ir emociju
atspoguļošanas līdzeklis.
Kāpēc cilvēkam nepieciešams miegs?
Speciālisti par to ir strīdējušies gadsimtiem ilgi. Piemēram, Hipokrats uzsaktīja, ka
miegs ļauj asinīm cirkulēt organismā , bet Aristotelis domāja, ka miegs ir nepieciešams
gremošanas procesiem.
Vai cilvēks tiešam izmanto tikai 10 procentus smadzeņu?
No teorijas izriet - ja cilvēkam izņems 90% smadzeņu , viņš joprojām spēs normāli
funkcionēt, bet patiesībā ir zināms , ka pat dažu smadzeņu šūnu bojājumus var izraisīt
fiziskus truacējumus.
Kāpēc cilvēks bieži pamostas pirms modinātāja zvana?
Tiek uzskatīts , ka pamošanās tieši pirms modinātāja zvana izraisa zemapziņa. Cilvēks
apzinās laiku, kad jāceļas un šī apziņa liek viņam pamosties , pirms iezvanās modinātājs.
Kā pamošanās, tā arī zvanīšana izraisa stresu , tāpēc zemapziņa pamošanās laiku noliek
tieši pirms modinātāja.
Kā darbojas mobilais tālrunis?
Radiosignāls no tālruņa tiek raidīts pa gaisa vadiem līdz tuvākās bāzes stacijas
antenai, kas pārraida radiosignālus līdz sakaru tīklam un tad līdz galamērķim.
Vai 1969. gada nolaišanās uz Mēness bija blēdība?
Saskaņā ar vienu no tām nekādi pēdu nospiedumi uz Mēness virsmas nevarēja būt atstāti,
jo uz tā nav mitruma, kas ļautu putekļiem salipt kopā, lai izveidotu nospiedumus. Citi
uzskata, ka fotoattēls , kas it kā iegūti uz Mēness virsams , priekšmeti met vairākas
ēnas. Tas norāda uz to , ka priekšmeti fotogrāfēti pie tuvu esošiem gaismas avotiem ,
taču vienīgais astranautiem pieejamais gaismas avots bija saule. Teorētiķi arī vaicā ,
kā fotogrāfējot neērtā skafandrā, ar cimdiem rokās, visām fotogrāfijām varēja būt tik
laba kvalitāte? Un kā tika nomainītas fotofilmiņas?
Kāpēc debesis ir zilas?
Viens no visbiežāk redzētajiem skatiem ir zilas debesis, bet tomēr ne visi zina , kāpēc
tās ir zilas. Saules gaisma šķiet balta, bet patiesībā tā satur visas spektra krāsas.
Sadalot gaismas starus, kas iet caur prizmu, iegūst krāsu joslu , ko uztver cilvēka acs
- sākot no sarkanās un beidzot ar violeto. Tā kā mūsu acīm ir pastiprināta jūtība pret
zilo krāsu, mēs debesis redzam zilas, nevis violetas.
Kāpēc naktstauriņus pievilina gaisma?
Tradicionālā hipotēze ir tāda, ka naktstauriņi gaismas avotu jauc ar mēnesi. Valda
uzskats , ka naktstaurini veic lielus attālumus un sava galamērķa virzienu nosaka pēc
mēness, aks ir relatīvi nemainīgs ceļa radītājs.Taču , tā kā nakstauriņi atrodas tuvu
gaismas avotiem , tie apjukuši lidinās ap to.
Vai Lielo Ķīnas mūri var redzēt no kosmosa?
Runā, ka Lielais Ķīnas mūris ir vienīgais mākslīgais veidojums, ko ar neapbruņotu aci
varot redzēt no kosmosa vai mēness. Taču tā nav , daudzus liela mēroga mākslīgos
objektus, tādus kā automaģistrāles, li8dostas, ēkas un kuģus, var redzēt ar neapbruņotu
aci, bet tikai no zemes orbītas(apmēram 200 jūdzēm virs jūras līmeņa).
Kāpēc laika joslu šķērsošana izraisa slimīgu stāvokli?
To sauc par dezinhronozi. Slimīgā
sajūta rodas tāpēc, ka tiek izjaukts diennakts ritms - dienas un naktis, gaisma un tumsa
- cikls, kas kontrolē organisma funkcijas.
Kāpēc mēs žāvājamies un kāpēc žāvāšanās ir lipīga?
Valda uzskats, ka cilvēks žāvājas, lai izvingrinātu plaušas, žokļus un sejas muskuļus,
tādējādi paātrinot sirdsdarbību un jūtoties mundrāks. Tāpat nav zināms , kāpēc žāvāšanās
ir lipīga. Viena teorija - mēs esam attīstīti tā, lai žāvātos , kad to dara apkārtējie,
jo mūsu priekšteči žāvājās , lai savstarpēji saskaņotu sociālo uzvedību vai arī lai
iekļautos grupā.
Kas ir Zilais mēness?
Kad atmosfērā ir ļoti daudz dūmu vai gāzu , mēness izskatās zils. Tā gadījās 1883. gadā,
kad izvirda Krakatau vulkāns Idnonēzijā un 1950. gadā, kad Kanādas mežu ugunsgrēka dūmi
piesātināja gaisu.
Vai cilvēks vairāk salīst pastaigājoties vai skrienot?
Parasti lietus lašes skar gan galvu , gan ķermeņa priekšdaļu. Valda uzskats- tā kā
skrējējs lietū pavada īsāku laiku nekā gājējs, tad viņa galvu skar mazāk lietus lāšu.
Šī ir akceptēta hipotēze un zinātniski pierādīts ka skrienot cilvēks samirkst par 40%
mazāk nekā ejot.
Vai ziemeļu un dienvidu puslodē ūdens izlietnē aizplūst dažādos virzienos?
Virziens, kādā izlietnē un vannā aizplūst ūdens ir atkarīgs no trauka un notekcaurules
virsmas, tapas formas un ūdens ieliešanas veida. Atkarībā no jebkura minētā faktora abās
puslodēs ūdens var tecēt vienā vai otrā virzienā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru