10. Apliecinājuma novirze ( Confirmation Bias) tendence meklēt un interpretēt informāciju tādā veidā,
kas apstiprina pārliecību. Indivīdi selektīvi vāc pierādījumus savam uzskatam, tādējādi apstiprinot
savas domas. Piemēram, es ticu, ka neatliekamās ātrās palīdzības uzņemšanā, pilnmēness laikā, ir
vairāk izsaukumu. Es sagaidu pilnmēnesi un secinu, ka tajā naktī ir bijuši 78 izsaukumi, taču pilnībā
nepievēršu uzmanību tam, cik izsaukumu bija visās pārējās dienās. Būtiskākā šīs novirzes problēma ir,
ka nepatiesa informācija tiek uzskatīta par īstenību. Atgriežoties pie augstāk minētā piemēra-
parastā dienā ir vairāk par 90 izsaukamiem, attiecīgi mans pieņēmums, ka 78 ir daudz, ir kļūdains,
taču es to ignorēju. Šī ir diezgan izplatīta kļūda mūsu smadzenēs un tai var būt diezgan sliktas
sekas, kad lēmumi tiek balstīti uz šādiem kļūdainiem uzskatiem.
9. Pieejamības heristika (Availability Heuristic) tendence novērtēt visu apkārtējo, balsoties uz
savām spilgtajām atmiņām. Cilvēki atceras kādus neparastus notikumus biežāk nekā parastus un
ikdienišķus faktus. Piemēram, par avarējošu lidmašīnu var redzēt un dzirdēt visos plašsaziņas
līdzekļos, taču par letālu automašīnu katastrofu, nē. Tādējādi daudzi cilvēki vairāk baidās lidot ar
lidmašīnu nekā pārvietoties ar auto, lai gan statistikas dati liecina, ka lidošana ir drošāka nekā
braukšana ar auto. Mēdiji šādu tendenci padara vēl spilgtāku, jo, ja notiek tādi reti gadījumi, kā
lidmašīnu avārija, sauvvaļas dzīvnieku uzbrukums un dabas katastrofas, tas, bez šaubām, tiek
apspriests visos plašsaziņas līdzekļos ļoti skaļi, līdz ar to cilvēki uzskata, ka šo notikumu
īstenošanās ir daudz iespējamāka nekā, jau augstāk minētā, auto avārija.
8. Kontroles izlūzija (Illusion of Control) Kontroles ilūzija ir cilvēku maldīgais uzskats, ka viņi
kontrolē vai vismaz ietekmē notikumus, lai gan patiesībā tā nav. Šī ilūzija ietekmē spēlmaņu
uzvedību un var būt par iemeslu ticībai paranormālam lietām. Psihokinēzes nodarbībās dalībniekiem
lūdza paredzēt monētas mešanas rezultātu. Ņemot parastu monētu, dalībnieku pareizo atbilžu varbūtība
ir 50% . Cilvēki atsakās ticēt tam, ka iznākums ir atkarīgs tikai no veiksmes, tā vietā, ieraugot
vēlamo rezultātu, uzskata, ka tas ir viņu nopelns. Interesants fakts. Kazino spēlētāji spēlējot
kauliņu spēles, met stiprāk, kad viņiem vajag uzmest lielāku ciparu un maigāk, kad mazāku, cerībā ka
tas palīdzēs.
7. Plānošanas maldi (Planning Fallacy)Ir tendence nepietiekami izvērtēt vajadzīgo laiku kādas
darbības veikšani. Patiesībā plānošanas maldi izriet no cita kļūdainas novirzes- Optimisma kļūda,
cilvēka tendence pārāk optimistiski novērtēt plānotās darbības rezultātu. Daudz uzņēmīgāki pret
šiem maldiem cilvēki ir tad, kad veic kādu darbību ko līdz šim nekad nav darījuši, līdz ar to nespēj
objektīvi izvērtēt nepieciešamo laiku. Šo kļūdu mēs lielākoties pieļaujam tāpēc, ka visu jauno savā
dzīvē vērtējam balstoties uz pagātnes pieredzi. Piemēram, ja es Jums pajautātu, cik laika ir
nepieciešams, lai aizietu līdz tuvākam pārtikas veikalam, Jūs atbildētu balstoties uz esošo pieredzi,
jo Jūs esat gājuši uz šo veikalu simtiem reižu, bet ja es Jums pajautāšu, cik vajag laika, lai
uzrakstītu teorēmu vai uzrāptos Everestā (pieņemsim, ka neviens no Jums neko tādu nekad nav darījis),
tad Jūs būtu spiesti izteikt minējumu, par šai nodarbei nepieciešamo laiku. Pārlieku lielais
optimisms, liek cilvēkiem minēt daudz mazāku laiku darbības veikšanai, nekā patiesībā tam būtu
nepieciešams. Lai ar Jums tā nenotiktu atcerieties Dr. Hovstatdera likumu : „Tas vienmēr Jums paņems
daudz vairāk laika nekā Jūs domājat, pat tad, ja ņemat vērā Hovstadtera likumu”. Interesants fakts.
„Reālistiskais pesimisms” ir fenomens, kad depresīvi vai pārlieku pesimistiski cilvēki daudz
objektīvāk un precīzāk nosaka nepieciešamo laiku kādas darbības veikšanai.
6. Atturības novirze (Restraint Bias) Tā ir tendence pārvērtēt savas spējas izrādot savaldību,
saskaroties ar kārdinājumu, pārlieku liela vēlme kontrolēt impulsus. Pārsvarā tas skar sāta sajūtu
, atkarības un seksu. Patiesībā viņiem nav absolūti nekādas kontroles pār viņu pamatimpulsiem :
Jūs varat ignorēt izsalkumu, taču Jūs nevarat no tā tikt vaļā. Ir teiciens: „Vienīgais veids kā tikt
vaļā no kārdinājuma ir tam padoties” , jocīgi, taču patiesi. Ja Jūs gribat tikt vaļā no izsalkuma,
Jums vienkārši vajag paēst. Atturēties no impulsiem ir ļoti grūti un, lai to paveiktu, ir vajadzīgs
liels gribas spēks un paškontrole. Taču lielākā daļa cilvēku domā, ka viņi kontrolē savus impulsus
daudz vairāk nekā tas ir patiesībā. Piemēram, lielāka daļa atkarīgo cilvēku (no smēķēšanas, alkohola,
azartspēlēm utt) saka, ka viņi var atmest jebkurā laikā, taču mēs visi zinām, kā ir patiesībā.
Interesants fakts. Šīs novirzes rezultātā var rasties nopietnas sekas. Cilvēkiem ar šādu novirzi
kontrolēt savus impulsus ir pārspīlēti liela vēlme pakļaut sevi kārdinājumam, kas ,savukārt, veicina
impulsīvu uzvedību.
5. „”Tie ir tikai vārdi” - fenomens „ (Just-World Phenomenon) Ja cilvēks ar noslieci uz šo fenomenu
ir, kādas veiktas netaisnības vai ļaunprātības liecinieks, meklējot racionālu izskaidrojumu, viņš
sāk meklēt iemeslus, kapēc upuris to ir pelnijis. Tas atvieglo viņu nemieru un ļauj justies droši;
ja viņi atturēsies no šādas uzvedības, tad ar viņiem nekad nekas netaisnīgs nenotiks. Lai ilustrētu
šo piemēru, L. Carli no Wellesley koledžas veica zinātnisko pētījumu. Divām dalībnieku grupām tika
iedoti divi dažādi stāsti par kāda vīrieša un sievietes attiecībām. Abos gadījumos šīs attiecības
bija vienādas, taču vienā gadījumā vīrietis izvaroja sievieti, otrā- apprecēja. Abu grupu dalībnieki
aprakstīja sievietes darbību kā pavedinošu uz vienu vai otru darbību. Interesants fakts. Diametrāli
pretējais fenomens - Ļaunās Pasaules Teorija, kad vardarbības rezultātā medijos un kino, cilvēks
uzskata, ka tāda ir visa pasaule, izraisot pārmērīgas bailes un aizsargpasākumus.
4. Ieguldijuma Efekts (Endowment Effect) Efekta būtība ir tā, ka cilvēki pieprasa par lietām lielāku
atlīdzību nekā ir to patiesā vērtība. Tas ir balstīts uz hipotēzi, ka cilvēki savām lietām piešķir
daudz lielāku vērtību, nekā tā ir patiesībā. Šobrīd nav runa par lietām, kurām ir kāda sentimentāla
vērtība vai arī kāda manta cilvēkam ir materiāli nenovērtējama. Runa ir par, piemēram, krūzīti, kuru
es vakar nopirku par vienu latu, bet šodien gribu pārdot to par diviem latiem, šai rīcībai nav nekāda
loģiska izskaidrojuma. Ļoti bieži tas ir sastopams auto tirgū, kad cilvēki pārdod savus
transportlīdzekli par daudz augstāku cenu nekā noteikts tirgū. Bez šaubām, ka tādu auto neviens
nepirks. Interesants fakts. Šāda uzvedība ved pie divām uzvedības teorijām- pirmā ir „Zaudējumu
novēršana” cilvēki labāk izvairās no zaudējumiem nekā gūst peļņu un otra „status quo” cilvēki ienīst
pārmaiņas un izvairīsies no tām, līdz kamēr iemesls nebūs patiesi liels un nozīmīgs.
3. „Kalpoju Sev” novirze (Self-Serving Bias) Ir tendence pozitīvu notikumu rezultātu piedēvēt
iekšējiem faktoriem, sliktus - ārējiem. Pozitīvs piemērs būtu atzīmes iegūšana, proti, ja es iegūstu
labu atzīmi testā, es to piedēvēju savām labām īpašībām tādām kā uzcītīga mācīšanās, labas zināšanas
utml, ja es iegūstu sliktu atzīmi, tad vainīgi ir ārējie faktori- slikti sastādīts tests,
nekompetents pasniedzējs. Tā ir ļoti izplatīta un parasta parādība, kad cilvēki labprāt pozitīvu
rezultātu uztver kā savu nopelnu, bet negrib atdzīt savu izgāzšanos slikta rezultāta gadījumā.
Interesants fakts. Tas, kas skar citus cilvēkus, mūsu vērtēšanas sistēma ir pilnīgi pretēja. Ja
blakus sēdošais cilvēks izgāžas testā, tad mēs uzskatam, ka viņš ir stulbs un slinks, taču, ja viņš
iegūst labu atzīmi, tad viņam noteikti vienkārši paveicās vai arī pasniedzējam viņš patīk. Tā ir arī
zināma kā „piedēvēšanas pamatkļūda”.
1. Aklais punkst (Bias Blind Spot) Aklais punkts ir savu nepilnību neatdzīšana. Prinstonas
universitātes darbiniece Emīlija Pronina veica eksperimentu, kurā dažādām cilvēku grupām piedāvāja
apskatīt tādas novirzes kā „Oreola efekts” vai „Self-Serving Bias”. Visi grupas dalībnieki novērtēja
šo parādību ietekmi uz sevi daudz zemāk par vidējo rādītāju. Interesants fakts. Apbrībojami tas, ka
ir novirze, kas izskaidro šo novirzi. ”Labāks par vidusmēra cilvēku” nosliece ir tendence novērtēt
sevi neadekvāti (neprecīzi ) uzskatot, ka es esmu labāks savās prasmēs vai īpašībās par parastu
vidusmēra cilvēku . Tieši pretēji es novērtēju savas sliktās iezīmes, tās noteikti ir daudz mazākas
un nekaitīgākas par parasta vidusmēra cilvēka sliktām īpašībām . Pārsteidzoši, ka pastāv novirze, lai
izskaidrotu šo novirzi. „Labāks par vidusmēru” novirze ir tendence sevi novērtēt virs vidusmēra,
augstāk nekā cilvēks-parastais un sociālās normas.
Īpašību aizvietošana (Attribute Substitution) Šis ir bonuss punkts, jo izskaidro kognitīvās novirzes.
Īpašību aizvietošana ir process ,kuram indivīds iet cauri izdarot kādu spriedumu. Tā vietā, lai
pieņemtu komplicētus lēmumus, mēs neapzināti izvēlamies vienkāršus heiristiskus risinājumus
(Heiristika- loģisku paņēmienu sistēma kādas problēmas risināšanai ) Šo metodi mēs visi izmantojam
uztverot ikdienišķu informāciju. Šī metode ļoti labi strādā; taču šad tad tā izraisa kļūdainus
pieņēmumus mūsu saprātā. Citiem vārdien sakot, tas ir tikai cilvēcīgi, izvēlēties vienkāršāko ceļu
,kādas problēmas risināšanā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru