Cilvēki nereti lietām mēdz piedēvēt mistiskas spējas. Jāmin kaut vai svētbildes vai ikonas, kurām piedēvē dziedinošas brīnumspējas, amuletus un talismanus, kas it kā aizsargā vai nes veiksmi. Taču ir arī lietas, kam piedēvē destruktīvas – iznīcinošas spējas. Piemēram, pēdējos divdesmit gados Britu salās un arī citur pasaulē traģiskuma un nelaimju aura apvij kādu mazliet pārdabiska skata portretu. Šķiet, portrets gluži vai izstaro īstas šausmas...
"Nolādētā glezna"
Jau ieskatoties vien šajā gleznā šķiet, ka kaut kas nav kārtībā.
Uzmanieties, ja jums vai jūsu radiem ārzemēs nejauši šī bilde mētājas mājas bēniņos.
Jo cilvēki uzskata, ka šī glezna tiešām apdraud.
"Glezna, kas šausmina"
Paviršam vērotājam šķitīs, ka glezna ir pavisam parasta. Nu labi, varbūt mazliet skumja un nomācoša. Taču tie, kas iegādājušies gleznas reprodukcijas, apgalvo, kas skatīšanās Raudošā zēna sejā tiem vienmēr rada baisu apdraudētības un terora sajūtu.
Īsa „vēsture”
Runa ir par gleznu, kas pazīstama ar nosaukumu „Raudošais zēns” („Crying boy”). To uzgleznoja spāņu gleznotājs Bruno Amādio (Bruno Amadio; zināms arī ar vārdiem Franchot Seville, Giovanni Bragolin, J. Bragolin). Glezna bija īpaši populāra Apvienotajā Karalistē 20. gadsimta astoņdesmitajos gados. Tika pārdotas daudzas reprodukcijas. Tās mistiskais stāsts sākās ap 1985. gadu, kad britu laikraksti atspoguļoja neparastus sērijveida ugunsgrēkus mājās (ir zināmi ap 40 - 50 šādi notikumi). Dīvainais bija tas, ka uguns mājas iznīcināja pilnībā, taču atstājot neskartu vietu ap Raudošā zēna portretu. Daudzi cietušie apgalvoja, ka ugunsgrēks viņu namus piemeklējis neilgi pēc šīs gleznas iegādes.
"Noslepumainība"
Gleznas stāsts slēpj sevī noslēpumu. Nav īsti skaidrs, kādēļ tai būtu jābūt nolādētai. Dažas ziņas vēsta, ka gleznas autors esot rupji vai pat vardarbīgi izturējies pret gleznā attēloto puisēnu, kurš esot bijis bārenis.
Cita versija stāsta, ka zēna – bildes modeļa vecāki esot gājuši bojā ugunsgrēkā. Viņš esot kļuvis par bāreni un viņa attēls spēj uzsūtīt ugunsgrēku, liekot par bāreņiem tapt arī citiem.
"Neticamās versijas"
Ir versija, ka pēc gleznas uzgleznošanas, mākslinieka studija nodegusi, un pats zēns vēlāk gājis bojā autokatastrofā. Daži apgalvo, ka gleznā ieslodzīts zēna gars un tas visu aizdedzina, mēģinot tikt brīvībā. Daži fantasti pat apgalvo, ka gleznotājs Amādio esot noslēdzis līgumu ar pašu nelabo, lai nodrošinātu savai gleznai labu peļņu.
Un šī līguma dēļ tā nes nelaimi.
"Stāsts turpinās"...
Avīzes tolaik intrigu uzkurināja, cilvēkiem sākās panika. 1985. gada rudenī laikraksts „The Sun” pavēstīja, ka tiks rīkots milzīgs sārts, lai iznīcinātu visas „Raudošā zēna” kopijas. Mēneša beigās ugunsdzēsēju brigādes uzraudzībā tiešām tika sadedzinātas ap tūkstotis gleznas kopiju. Tomēr tās nebija stāsta beigas. Daudzi cilvēki ar šo gleznu bija kā apsēsti un tika ziņots par jauniem ugunsgrēkiem mājās. Kāda sieviete pat apgalvoja, ka esot centusies gleznu sadedzināt, taču tas neesot izdevies. Citi vainoja „Raudošo zēnu” par veselības problēmām un nelaimēm. Lai vai kā, daudzus šī šķietami nolādētā glezna neizprotami pievelk...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru